Arhīvs priekš augusts, 2008
mana burvīgā paziņa, lūdza informēt manus draugus par šādu nepieciešamību. cēla mērķa vārdā – saklikšķinamies. saite zemāk.
Ladien, esmu Vidzemes augstskolas Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas studente Iveta Blaua. Es veicu pētījumu par Valsts asinsdonoru centra (VADC) tiešo mērķauditoriju. Lūdzu, aizpildiet anketu, ja nekad neesat ziedojis asinis vai esat to darījis (usi) tikai vienu reizi un vairāk kā gadu atpakaļ! Jūsu atbildes ir ļoti nozīmīgas! Anketas dati ir anonīmi un tiks izmantoti tikai pētījuma vajadzībām!
Rīts sākās ar pamošanos ap pusčetriem no rīta no sapņa, kurā izjutu mīlestības izraisītas fiziskas sāpes
Bet par to vēlāk.
Biju aizgājis uz to salsa festivāla kautkādu tur ballīti.
Man jau likās, ka nevajag, bet ja jau ir kompānija un iespēja, tad varbūt dzīvē vajadzētu izdarīt kaut ko tādu, ko parasti vienatnē nedarītu. Vakars arī it kā iesākās pozitīvi – salāti, saldējuma kokteilis, nepiespiestas sarunas angļu mēlē ar īslaicīgo dīvānusērfotāju…
zvana draugs x un lūdz aizdot mazliet naudas. Atbilde: nekad. [garš stāsts, bet laikam saistīts ar azartspēlēm]. Tas cirks [tā kauliņu bīdāmā spēle] jau šķita tā dīvaini, bet nu labi. Varbūt tā bija zīme?
Mazā ģilde, nopērku biļeti, sarkanais dreskods, vairāk vai mazāk pūdera un smaidīgi cilvēki. Varētu jau būt labi. Zālē dejo. Gar malām, protams, vairākumā sapucējušos meiteņu un jaunkundžu – uz vienu aizskatoties ejot uz labierīcībām gandrīz uzsitu punu. Interesanti, ka salsai izrādās piemērotas kurpes ir miesaskrāsā… kā paskaidro sabiedrotā – piestāv visiem tērpiem.
Dejo tā, itkā būtu salietojušies nomierinošas vielas – līgani un relaksēti. Ritms krietni ātrāks, un žesti tādi pat eleganti pieslāpēti – kā tad kad sit pliķi, bet beigās palēnina kustību, lai tik nesāp. Es jau dejot neprotu un besī ārā tie visi pratēji. Varbūt tomēr jābeidz tukši mute plātīt un jāiet tajos kursos. Bet pa kuru laiku, ja vēl jāraksta tas diplomdarbs. Moš vienkārši, kā citi slēdz derības par nedzeršanu, es varētu noslēgt derības par sab pasākumu neapmeklēšanu, piemēram, pus gadu. Gandrīz vai ir pārliecība, ka uzvarētu.
Vakara gaitā iečekoju cik foršiņi ir dejot smuki. Vienai no sabiedrotajām uzradās arī apņēmīgs pielūdzējs. Otra – no Norvēģijas un laikam neielaidās vai nepievilka balles apmeklētājus.
Padomāju un kaut kā šķiet, ka nekad nevienā pasākumā pirmo reizi satiekot pretējā dzimuma pārstāvi neesmu lūdzis viņas telefonu vai e-pastu. Laikam sanāk, ka nekad neesmu iepazinies normālā veidā.
Pēc kāda laika apnika – nu cik var skatīties – gribu pats iemācīties, bet vietā kur visi izrādās, kaut kā nomācoši šķiet un tik daudz nekaunības un drosmes, lai piesistos kādai jaunkundzei un lūgtu, lai tagad māca – nav. Moš citreiz.
Vakar vakarā gāju gulēt un iedomājos, ka grūti izdomāt iemeslu, kādēļ rītdien varētu ļoti ļoti gribēties pamosties. Vakarpusē sapratu, ka nav ko domāt tik daudz – visbiežāk iemeslu atrast neizdosies, un ir ok. Eksistence nav aizraujoša, tā jāpadara aizraujoša.
Tādēļ omlete no divām olām ar svaigu baziliku un sieru – dzīve šķiet labāka. Rīt jābrauc uz kāzām jaunkundzei, kas bija mana pirmā mīlestība, kurai pāri centos tikt pāris gadus. Izdevās beigās. A ko dāvina parasti kāzās? Neko labāku par naudu nevaru izdomāt.
Bet tie sapņi.
Satieku kādu savu senu senu draudzeni Y. Man gadi 40-50… viņa kādreiz varbūt bijusi pat mana mīļotā sieviete, bet laikus pārtrauktas attiecības un esam labi draugi.
Satiekamies pēc daudzu gadu neredzēšanās.
Plašā namā, kurš šķiet pieder man vai arī esam kādā publiskā telpā uz kuru esmu aicinājis. Telpu interjers ir dievīgs, krāsas, materiāli – reibinošs iespaids. To radījusi mana nu jau mirusī [sapnī] mīļotā sieviete Z. Y izsaucas – ak, nu tagad saprotu, kādēļ tava mīļotā Z ir bijusi tik slavena… Y šobrīd [sapnī] ir komponiste, kas sacer skaistu mūziku. Y skatās uz sienu rakstu un saka – bet protams, šī siena ir tik dievīgi skaista… es saprotu, ka mūzika ko rada Y ir vienlīdz burvīga un skaista, kā interjers ko radījusi Z… tās pašas svārstības tikai citās formās. Y vaicā vai man pietrūkst Z…. man sirdī tādas sāpes, ka sākas fiziski krampji, kaut arī Z jau vairākus gadus mirusi… tā nu pamodos.
Nākamais:
Sapnī man ir draudzene A. Dīvainā vietā nezinkādēļ notiek sieviešu cīņas. A pretinieci riktīgi daudza un tā kā lupata – nespēj pretoties. A tikai belž un belž, un pretiniece, tik ceļas un ļaujas. Tad cīņa tiek pārcelta ringā, un pretiniece tiek ar kaut kādu eļļainu šķidrumu piepildīta un piebriest vairākas reizes, paliek tāda tvirta un ļoti apaļīga. A vairs nespēj neko izdarīt jo pretinieces masa ir vairākas reizes lielāka, rokas vienkārši noslīd sitot, un pretiniece ar kaut kādiem tur striķiem samaļ A miltos. Unhappy end.
šodien spēlējot tenisu iebelzu ar raketi sev pa pieri daudz reizes spēcīgāk, kā biju iedomājies, ka tas ir iespējams bez ievērojamām sekām.
tagad saprotu, kādēļ tos dēļus ar pieri var lauzt.
pēc blieziena spēle arī uzlabojās un nākamie divi seti – 6:0, 6:1
aizsūtīju nelielu pasūtījumu uz reklāmas kompāniju – izdrukāt uzlīmi.
epastā biju pārrakstījies ar vienu ciparu norādot izmērus – failam neatbilda.
labu gribēdami [cerams] drukātāji modificēja failu atbilstoši epastam un savai gaumei atbilstoši pārbīdīja tekstu un uztaisīja nekam nederīgu uzlīmi.
kad sazvanīju un pajautāju kādēļ tā: izrādās bieži esot nepareizi faili un tad pielāgo epastā aprakstītajam.
murgs un manuprāt vieglprātība. kaut vai tādēļ, ka par maketēšanu parasti piestāda papildus samaksu.
var būt taču dažādi maketi dažādiem projektiem un var netīšām aizsūtīties nepareizais makets…
parasti, vismaz līdz šim, ir zvanījuši, lai noskaidrotu kas par lietu, vai rakstījuši par neatbilstību un lūguši atsūtīt jaunu failu
izpalīdzīgais kantoris: abi2.
kaut kā palīdzot draudzenēm man datorā ir visas seriāla sērijas ar subtitriem orģināl valodā.
ja nu kādai [maz ticams, ka kādam] ir vēlme iegūt, lūgums pieteikties līdz 29. augustam, jo tad gan iznīcināšu, jo neskaitot cietuma celli, nevaru iedomāties, ka varētu vēlēties to redzēt.
šovakar taisīšu vakariņas. varētu sanākt garšīgi. moš gribās piebiedroties? rsvp 26541200
Pāris dienas atpakaļ agrā rīta stundā, nu tā ap 9niem, sasitu savas pēdējā laika top smaržas… l’eu d’issey no Issey Miyake [vasaras versiju]. šobrīd topā joprojām arī ck one, Geoffrey Beene grey flannel, opium un tagad arī pateicoties vārda dienas apdāvinātājai ievai – diesel fuel for life.
Bet ne par to stāsts…
Par ko – to gan aizmirsu.
nu labi – varētu pastāstīt par kliegšanu miegā.
pēdējo dienu laikā 2 naktis esmu miegā apzinājies, ka tas, ka es klaigāju notiek arī dzīvē.
un laikam jau murakami lasīšanas angļu mēlē, pat izrunāju angliski vārdus.
laikam jāsaka – ja kāds gulētu blakus, nebūtu sevišķi laimīgs:]
šodien mani aicināja braukt spēlēt uz paneveži šahu mačā starp latviju un lietuvu. baigais sagurums, tādēļ atteicu. vēlāk apsvēru aiziet uz vērmanīti uzspēlēt ātrspēles turnīrā, bet nogulēju diendusu pārāk ilgi.
izskatās, ka būs jāiztiek bez prāta vingrināšanas un vienkārši jāskatās uz cilvēkiem.
the go master – lēna un mierīgi skaista. par puisi, kurš spēlēja go. kā jau japāņu – glīti kadri, mierīgs ritējums.
hard candy – par kādu ziķerīgu meiteni, kura grib atriebties visiem pasaules pedofīliem. psiholoģisks trilleris, laikam, jo maz aktieru, bet skatīties var. nekādas baigi pozitīvās emocijas neradīja, kā jau visi trilleri.
Puteshestvie s domashnimi zhivotnymi – krievijā ražota, manuprāt, kvalitatīva un baudāma drāma. par dzīvi un mīlestību uz “vientuļas salas”. par stipru sievieti.
The Science of Sleep – skaista un moderna “pasaka”. tāda filma, kādas vēlos redzēt daudz – rada pozitīvas emocijas un uzlabo noskaņojumu.
šodien atkal biju starp jaukiem un burvīgiem cilvēkiem.
pankūkas cepa 3 vai 4 puiši, no kuriem viens biju es. tās pildīja burvīgās dāmas ar sieru un gaļu.
manuprāt izdevās lieliski un garšīgi.
vairāk gan neko neteikšu, lai atkal kādu neaizskartu; )
wonderful is the only word for it. /murakami/
…
un iedomājies… ir kadrs ar tevi baltā kleitā. tas īsti nepasaka kā jutās, domāja, fantazēja fotografētājs – priecājās par iespēju precēties, iekāroja tevi, melanholiski remdējās atmiņās par nesen satikto svešinieci. protams arī rakstīts teksts ir interpretējams dažādi, bet pasaka satur daudz vairāk un konkrētāk personības iezīmes. protams, tas tiem, kā es, kuri nespēj nolasīt citu cilvēku jūtas un emocijas no gleznām, mūzikas skaņdarbiem, etc. rothko, piem, man patīk un uzmundrina un vizuāli pievilcīgs, savukārt mākslinieks esot paudis sāpi un gribējis pasaulei stāstīt par gruzonu, nevis kaut ko vieglu un skaistu. protams, beigu beigās, protams, whatever. vajadzētu nopeldēties. tā vietā iešu dienas vidus vannā pie atvērta loga ar lietu otrā pusē.
man šķiet ka esmu iedzimtās vainas/grēka reinkarnācija. nepārtraukti kāds/kāda uz mani apvainojas.
un karavāna iet tālāk…
man ir tāda sajūta, ka vairākumam cilvēku [vismaz iekš draugiem elvē], daudz vairāk interesē apskatīt cita cilvēka dzīves ainas, nevis izlasīt ko tas cits domā.
iespējams, ka grūtāk ir noformulēt savas domas nekā ielikt bildes, kurās esi attēlots pats vai tavi tuvie. es mazliet apskaužu tos, kam radoša daba un spēja visu laiku knipsēt skaistumu.
a man patīk lasīt. a es reti kad pamanu skaistu bildi.
grāmatu tārps.
Vakar biju superīgo cilvēku sabiedrībā. Jaunu, burvīgu, apburošu, veiksmīgu, proaktīvu, stilīgu – nu vienkārši superīgu.
Bet tagad pēc celšanās ir tāda sajūta, ka daži no viņiem [daži no tiem ar kuriem man nav izdevies aprunāties, iepazīties, tie kuri ir tur – citur] ir baigi kūlie – nu tā – vēsi – nu tā – noslēgti un nemaz nav pieņemts atklāt, ko tiešām jūt un domā, tajā sabiedrībā. Protams, bieži šādā sabiedrībā esmu bijis svešinieks un ies tur kāds ar tādu svešo runāt un dalīties domās, viedokļos un sajūtās.
Šī sajūta varētu būt saistīta ar ilgstošo darba pieredzi diplomātiskajā servisā – atstrādātā sarunu gaita, līganās pārejas – tas ko es laikam neesmu tā īsti sapratis.
Kad lūdzu vienai sapucētai dāmai pastāstīt savu viedokli, par to kādas mūzikas pavadībā viņai patīk dejot esītī, viņa lūdza, lai es viņu neiegruzu… nu tā, ka tas ir pārāk sarežģīti pastāstīt ko domā un jūti… ir taču spēles noteikumi un izstrādāti teksti, kuri ir jālieto – viss kas ārpus ierastā rāmja tikai traucē.
Tātad klubiņi, kurus iečekoju –
Hedonija, uz kuru gribēja iet stilīgie puiši, bet kurš bija patukšs un kurā tā arī neuzkavējās neviens, jo nebija normāla tusiņa.
Light – normāls tusiņš, bet kā šarmantā topošā supermodele teica, neesot normāla mūzika [nu tāda ar ritmu]. Man laikam aritmija, jo ice ice baby man šķiet viena no lieliskākajām deju dziesmām. bet dejot jau es arī neprotu un nezinu, kas šobrīd skaitās laba un ritmiska deju mūzika.
Koijotī flai, vai kā viņu tur – puiši sabraukuši ar bērnu dienu fantāziju materializācijām, t.i. maziem tanciņiem. Foršs tusiņš, kā sabiedriskajā transportā, un kā kāda cita dāma komentēja manu novērojumu – tikai daudz reizes krutāk.
secinājums – gribu vēl, bet nezinu, ko tur iesākšu, jo, kā komentēja viena jaunkundze, tusiņos, taču nekas nav nopietni un nav svarīgi par ko runā. A man runāt, laikam ir nepieciešami, jo tikai tā varu iepazīt pamatīgāk iepazīt cilvēkus, un iepazīt cilvēkus man patīk… nāksies attīstīt tos dzīvnieciskos instinktus un neverbālos komunikācijas trikus.
… a person can, just by living, damage another human being beyound repair.
/murakami. south of the border, west of the sun/
un šobrīd lejuplādējas i served the king of england. būs jautri.
cerams, ka tie draugiem elvē fanāti, kuri izmantoja tā piedāvātās komunikāciju iespējas, kā galveno komunikāciju rīku, e-pasta vietā tagad saprot, ka varbūt vajadzētu kaut ko mainīt.
p.s. reti kurš, protams, ir sakonfigurējis e-pastu tā, lai to varētu lasīt arī tad, ja nobrūk interneats vai nav piekļuves epasta nodrošinātājam. varētu pastāstīt, kā to izdarīt, ja kādu tas interesē.
khe khe
Jaunākie komentāri
stankis ziņā wishlist 2016 dzd millerleblanc14251 ziņā wishlist 2016 dzd Agrā vasarā nāra sav… ziņā wishlist 2016 dzd māju pārvaldnieks ziņā santehnika hardijs ziņā wishlist 2014 dzd
pieraksti ko raksta hardijs 