Posts Tagged ‘sapņi’
Rīts sākās ar pamošanos ap pusčetriem no rīta no sapņa, kurā izjutu mīlestības izraisītas fiziskas sāpes
Bet par to vēlāk.
Biju aizgājis uz to salsa festivāla kautkādu tur ballīti.
Man jau likās, ka nevajag, bet ja jau ir kompānija un iespēja, tad varbūt dzīvē vajadzētu izdarīt kaut ko tādu, ko parasti vienatnē nedarītu. Vakars arī it kā iesākās pozitīvi – salāti, saldējuma kokteilis, nepiespiestas sarunas angļu mēlē ar īslaicīgo dīvānusērfotāju…
zvana draugs x un lūdz aizdot mazliet naudas. Atbilde: nekad. [garš stāsts, bet laikam saistīts ar azartspēlēm]. Tas cirks [tā kauliņu bīdāmā spēle] jau šķita tā dīvaini, bet nu labi. Varbūt tā bija zīme?
Mazā ģilde, nopērku biļeti, sarkanais dreskods, vairāk vai mazāk pūdera un smaidīgi cilvēki. Varētu jau būt labi. Zālē dejo. Gar malām, protams, vairākumā sapucējušos meiteņu un jaunkundžu – uz vienu aizskatoties ejot uz labierīcībām gandrīz uzsitu punu. Interesanti, ka salsai izrādās piemērotas kurpes ir miesaskrāsā… kā paskaidro sabiedrotā – piestāv visiem tērpiem.
Dejo tā, itkā būtu salietojušies nomierinošas vielas – līgani un relaksēti. Ritms krietni ātrāks, un žesti tādi pat eleganti pieslāpēti – kā tad kad sit pliķi, bet beigās palēnina kustību, lai tik nesāp. Es jau dejot neprotu un besī ārā tie visi pratēji. Varbūt tomēr jābeidz tukši mute plātīt un jāiet tajos kursos. Bet pa kuru laiku, ja vēl jāraksta tas diplomdarbs. Moš vienkārši, kā citi slēdz derības par nedzeršanu, es varētu noslēgt derības par sab pasākumu neapmeklēšanu, piemēram, pus gadu. Gandrīz vai ir pārliecība, ka uzvarētu.
Vakara gaitā iečekoju cik foršiņi ir dejot smuki. Vienai no sabiedrotajām uzradās arī apņēmīgs pielūdzējs. Otra – no Norvēģijas un laikam neielaidās vai nepievilka balles apmeklētājus.
Padomāju un kaut kā šķiet, ka nekad nevienā pasākumā pirmo reizi satiekot pretējā dzimuma pārstāvi neesmu lūdzis viņas telefonu vai e-pastu. Laikam sanāk, ka nekad neesmu iepazinies normālā veidā.
Pēc kāda laika apnika – nu cik var skatīties – gribu pats iemācīties, bet vietā kur visi izrādās, kaut kā nomācoši šķiet un tik daudz nekaunības un drosmes, lai piesistos kādai jaunkundzei un lūgtu, lai tagad māca – nav. Moš citreiz.
Vakar vakarā gāju gulēt un iedomājos, ka grūti izdomāt iemeslu, kādēļ rītdien varētu ļoti ļoti gribēties pamosties. Vakarpusē sapratu, ka nav ko domāt tik daudz – visbiežāk iemeslu atrast neizdosies, un ir ok. Eksistence nav aizraujoša, tā jāpadara aizraujoša.
Tādēļ omlete no divām olām ar svaigu baziliku un sieru – dzīve šķiet labāka. Rīt jābrauc uz kāzām jaunkundzei, kas bija mana pirmā mīlestība, kurai pāri centos tikt pāris gadus. Izdevās beigās. A ko dāvina parasti kāzās? Neko labāku par naudu nevaru izdomāt.
Bet tie sapņi.
Satieku kādu savu senu senu draudzeni Y. Man gadi 40-50… viņa kādreiz varbūt bijusi pat mana mīļotā sieviete, bet laikus pārtrauktas attiecības un esam labi draugi.
Satiekamies pēc daudzu gadu neredzēšanās.
Plašā namā, kurš šķiet pieder man vai arī esam kādā publiskā telpā uz kuru esmu aicinājis. Telpu interjers ir dievīgs, krāsas, materiāli – reibinošs iespaids. To radījusi mana nu jau mirusī [sapnī] mīļotā sieviete Z. Y izsaucas – ak, nu tagad saprotu, kādēļ tava mīļotā Z ir bijusi tik slavena… Y šobrīd [sapnī] ir komponiste, kas sacer skaistu mūziku. Y skatās uz sienu rakstu un saka – bet protams, šī siena ir tik dievīgi skaista… es saprotu, ka mūzika ko rada Y ir vienlīdz burvīga un skaista, kā interjers ko radījusi Z… tās pašas svārstības tikai citās formās. Y vaicā vai man pietrūkst Z…. man sirdī tādas sāpes, ka sākas fiziski krampji, kaut arī Z jau vairākus gadus mirusi… tā nu pamodos.
Nākamais:
Sapnī man ir draudzene A. Dīvainā vietā nezinkādēļ notiek sieviešu cīņas. A pretinieci riktīgi daudza un tā kā lupata – nespēj pretoties. A tikai belž un belž, un pretiniece, tik ceļas un ļaujas. Tad cīņa tiek pārcelta ringā, un pretiniece tiek ar kaut kādu eļļainu šķidrumu piepildīta un piebriest vairākas reizes, paliek tāda tvirta un ļoti apaļīga. A vairs nespēj neko izdarīt jo pretinieces masa ir vairākas reizes lielāka, rokas vienkārši noslīd sitot, un pretiniece ar kaut kādiem tur striķiem samaļ A miltos. Unhappy end.
Pāris dienas atpakaļ agrā rīta stundā, nu tā ap 9niem, sasitu savas pēdējā laika top smaržas… l’eu d’issey no Issey Miyake [vasaras versiju]. šobrīd topā joprojām arī ck one, Geoffrey Beene grey flannel, opium un tagad arī pateicoties vārda dienas apdāvinātājai ievai – diesel fuel for life.
Bet ne par to stāsts…
Par ko – to gan aizmirsu.
nu labi – varētu pastāstīt par kliegšanu miegā.
pēdējo dienu laikā 2 naktis esmu miegā apzinājies, ka tas, ka es klaigāju notiek arī dzīvē.
un laikam jau murakami lasīšanas angļu mēlē, pat izrunāju angliski vārdus.
laikam jāsaka – ja kāds gulētu blakus, nebūtu sevišķi laimīgs:]
sapnis kā vienmēr krāšņs un kolorīts.
lielāko [iespējams šausminošāko vai nesvarīgāko] daļu esmu aizmirsis.
bet par vadiem.
mājoklī kopā ar sapņa draudzeni/parneri veicu dzīvoklī nelielus labiekārtošanas darbus.
biju uzkāpis pa grāmatu plaukta plauktiem līdz griestiem un kaut ko darīju ar vadiem – centos tos atdalīt no piestiprinātās vietas.
tā rezultātā, vadi tā kā iemaukti nokarājās abās pusēs man un nospriegoja kaklu.
mana draudzene tos turēja.
teicu viņai laid tos vaļā. neturi ciet.
bet viņa tikai turēja un joprojām nospriegoja man kaklu, tādējādi nespēju īsti brīvi kustēties un sametās bail, ka nokritīšu atmuguriski.
saucu vēlreiz lai netur vadus, lai laiž vaļā…
bet nekas nemainījās.
nokāpu lēnām lejā un biju sagruzījies, ka viņa nedarīja, kā lūdzu.
sēdēju un purpināju par to, ka nesaprotu, kādēļ viņa darīja tā…
kādēļ. ka nesaprotu…
izskatās ka zemapziņā ir bailes… oi kādas bailes…
Sapnī es atrados auklītes mājas kāpņu telpā. 5.stāvā.
Gāju, šķiet lejup. Priekšā bija trīs mazi bērni, nu tā ap gadiem 3-6, kas veda lielu vilku šķirnes suni. Katram bija siksna, kas saistīta ar suni. Suns nikns un agresīvs un tie bērni knapi spēja viņu noturēt. [besī ārā, kad cilvēki staigā ar suņiem, kurus viņi knapi vai vispār nespēj novaldīt]. Man bija jāiet viņiem garām un tas suns baigi centās riet un lekt pie rīkles.
Kaut kā tiku garām tiem bērniem ar suni.
Kāpņu laukumiņā zemāk stāvēja vēl viens suns. Mazāka auguma, diezgan jauns.
Smilkstēja. Nolaistām ausīm.
Tad ieskrējās un izleca pa logu.
Pārņēma skumjas un izmisums, par šādu pašnāvību.
Aizvakar gulēju slimnīcā. Bija atvesta kāda jauna sieviete ar leikēmijas diagnozi, kurai ņēma paraugu no mugurkaula analīzēm. Īpatnējs veids: pārgrieza uz pusēm un nogrieza mazu gabaliņu, kā maizes šķēli. Un pēc tam paredzēts bija sastiprināt kopā – tas mani sevišķi neizbrīnīja.
Pats tur atrados, jo man bija patīts laiks atpakaļ un vajadzēja vēlreiz izveseļoties. Domāju sapnī – tas ir pārāk smagi, lai tam vēlreiz ietu cauri. Un raudāju. Raudāju tā, kā neatceros esot raudājis.
Vakar redzēju lindu roznieci stāvot dārzā bedrē līdz pleciem un šķūrējot ārā no komposta bedres ārā kaut ko, lai tur ievietotu kaut kādus vecus dārzeņus… tur iekšā jau bija apelsīni un visādi citādi augļi un dārzeņi. Uz bedres malas bija grāmata… bieza bieza – lasīšanai palikušas tik pāris lapas. Autora vārds AAA. Uzvārds arī kaut kāds dīvains…xyyy vai kaut kā līdzīgi.
Sēžot pie viesību galda, atklājās, ka tā ir kaut kādas reliģiskas skolas grāmata…. šķita spēcīgi ietekmējoša. Man šķita – nabaga meitene.
Jaunākie komentāri
stankis ziņā wishlist 2016 dzd millerleblanc14251 ziņā wishlist 2016 dzd Agrā vasarā nāra sav… ziņā wishlist 2016 dzd māju pārvaldnieks ziņā santehnika hardijs ziņā wishlist 2014 dzd
pieraksti ko raksta hardijs 