Posts Tagged ‘salsa’

%^#$ salsa

Rīts sākās ar pamošanos ap pusčetriem no rīta no sapņa, kurā izjutu mīlestības izraisītas fiziskas sāpes
Bet par to vēlāk.
Biju aizgājis uz to salsa festivāla kautkādu tur ballīti.
Man jau likās, ka nevajag, bet ja jau ir kompānija un iespēja, tad varbūt dzīvē vajadzētu izdarīt kaut ko tādu, ko parasti vienatnē nedarītu. Vakars arī it kā iesākās pozitīvi – salāti, saldējuma kokteilis, nepiespiestas sarunas angļu mēlē ar īslaicīgo dīvānusērfotāju…
zvana draugs x un lūdz aizdot mazliet naudas. Atbilde: nekad. [garš stāsts, bet laikam saistīts ar azartspēlēm]. Tas cirks [tā kauliņu bīdāmā spēle] jau šķita tā dīvaini, bet nu labi. Varbūt tā bija zīme?
Mazā ģilde, nopērku biļeti, sarkanais dreskods, vairāk vai mazāk pūdera un smaidīgi cilvēki. Varētu jau būt labi. Zālē dejo. Gar malām, protams, vairākumā sapucējušos meiteņu un jaunkundžu – uz vienu aizskatoties ejot uz labierīcībām gandrīz uzsitu punu. Interesanti, ka salsai izrādās piemērotas kurpes ir miesaskrāsā… kā paskaidro sabiedrotā – piestāv visiem tērpiem.
Dejo tā, itkā būtu salietojušies nomierinošas vielas – līgani un relaksēti. Ritms krietni ātrāks, un žesti tādi pat eleganti pieslāpēti – kā tad kad sit pliķi, bet beigās palēnina kustību, lai tik nesāp. Es jau dejot neprotu un besī ārā tie visi pratēji. Varbūt tomēr jābeidz tukši mute plātīt un jāiet tajos kursos. Bet pa kuru laiku, ja vēl jāraksta tas diplomdarbs. Moš vienkārši, kā citi slēdz derības par nedzeršanu, es varētu noslēgt derības par sab pasākumu neapmeklēšanu, piemēram, pus gadu. Gandrīz vai ir pārliecība, ka uzvarētu.
Vakara gaitā iečekoju cik foršiņi ir dejot smuki. Vienai no sabiedrotajām uzradās arī apņēmīgs pielūdzējs. Otra – no Norvēģijas un laikam neielaidās vai nepievilka balles apmeklētājus.
Padomāju un kaut kā šķiet, ka nekad nevienā pasākumā pirmo reizi satiekot pretējā dzimuma pārstāvi neesmu lūdzis viņas telefonu vai e-pastu. Laikam sanāk, ka nekad neesmu iepazinies normālā veidā.
Pēc kāda laika apnika – nu cik var skatīties – gribu pats iemācīties, bet vietā kur visi izrādās, kaut kā nomācoši šķiet un tik daudz nekaunības un drosmes, lai piesistos kādai jaunkundzei un lūgtu, lai tagad māca – nav. Moš citreiz.
Vakar vakarā gāju gulēt un iedomājos, ka grūti izdomāt iemeslu, kādēļ rītdien varētu ļoti ļoti gribēties pamosties. Vakarpusē sapratu, ka nav ko domāt tik daudz – visbiežāk iemeslu atrast neizdosies, un ir ok. Eksistence nav aizraujoša, tā jāpadara aizraujoša.
Tādēļ omlete no divām olām ar svaigu baziliku un sieru – dzīve šķiet labāka. Rīt jābrauc uz kāzām jaunkundzei, kas bija mana pirmā mīlestība, kurai pāri centos tikt pāris gadus. Izdevās beigās. A ko dāvina parasti kāzās? Neko labāku par naudu nevaru izdomāt.

Bet tie sapņi.
Satieku kādu savu senu senu draudzeni Y. Man gadi 40-50… viņa kādreiz varbūt bijusi pat mana mīļotā sieviete, bet laikus pārtrauktas attiecības un esam labi draugi.
Satiekamies pēc daudzu gadu neredzēšanās.
Plašā namā, kurš šķiet pieder man vai arī esam kādā publiskā telpā uz kuru esmu aicinājis. Telpu interjers ir dievīgs, krāsas, materiāli – reibinošs iespaids. To radījusi mana nu jau mirusī [sapnī] mīļotā sieviete Z. Y izsaucas – ak, nu tagad saprotu, kādēļ tava mīļotā Z ir bijusi tik slavena… Y šobrīd [sapnī] ir komponiste, kas sacer skaistu mūziku. Y skatās uz sienu rakstu un saka – bet protams, šī siena ir tik dievīgi skaista… es saprotu, ka mūzika ko rada Y ir vienlīdz burvīga un skaista, kā interjers ko radījusi Z… tās pašas svārstības tikai citās formās. Y vaicā vai man pietrūkst Z…. man sirdī tādas sāpes, ka sākas fiziski krampji, kaut arī Z jau vairākus gadus mirusi… tā nu pamodos.

Nākamais:
Sapnī man ir draudzene A. Dīvainā vietā nezinkādēļ notiek sieviešu cīņas. A pretinieci riktīgi daudza un tā kā lupata – nespēj pretoties. A tikai belž un belž, un pretiniece, tik ceļas un ļaujas. Tad cīņa tiek pārcelta ringā, un pretiniece tiek ar kaut kādu eļļainu šķidrumu piepildīta un piebriest vairākas reizes, paliek tāda tvirta un ļoti apaļīga. A vairs nespēj neko izdarīt jo pretinieces masa ir vairākas reizes lielāka, rokas vienkārši noslīd sitot, un pretiniece ar kaut kādiem tur striķiem samaļ A miltos. Unhappy end.