Posts Tagged ‘sievietes’

Sākot no augusta divu mēnešu laikā ar nedēļas/divu intervālu saņēmu pa pastu foto pastkartes ar latviešu kultūras jomas sieviešu attēliem. Mazās aploksnītēs, katru reizi ar citu rokrakstu un parakstītas ar vārdu, kas attēlots uz kartiņām. Protams, bez atpakaļ adreses.

un neliela vilšanās – kulminācija nesekoja. Ir jau pagājis vairāk kā mēnesis un neviens vairs neko nesūta…
Vai tā bija partizānu marketinga aktivitāte, kas tika pārtraukta nezināmu iemeslu dēļ? Vai arī es nesaņēmu izšķirošo sūtījumu? Vai arī tas bija kāds privāts romantisks projekts, kas netika realizēts manas vai kāda cita vainas dēļ?
Gribētos uzzināt atbildi.
Bet jeb kurā gadījumā bija patīkami atrast kartiņas pasta kastē, un cerams, ka kādu dienu realizēšu kādu šādu veida pozitīvo izgājienu…

Medicīnas aprūpe.
Vai un kā vajag noteikt ierobežojumus veselības aprūpei cilvēkiem ar smagām/dārgām kaitēm. Lai netiktu nodoti sliktie gēni nākamībai, lai resursus varētu izmantot bērnu vai veselu & darbaspējīgu cilvēku traumu novēršanai, etc.
Varianti: izmaksas gada/dzīves laikā ārstēšanai, cilvēka atkarība no apkārtnes pēc pilngadības sasniegšanas, iedzimtās vai iegūtās smagās kaites – koma, idiotija, leikēmija, etc. Vispār šobrīd tā īsti neesmu informēts, kas mūsu valstī pienākas kā palīdzība apmaiņā par to, ka maksājam nodokļus, un kas jau ir paša problēma.
Protams, apzinos, ka ja tas tiktu skaidri postulēts un būtu pieejams masām, tad slimīgie cilvēki sabītos un iespējams emigrētu uz valstīm, kuras rada sajūtu, ka katram ir tiesības uz dzīvību un vairums slimību gadījumā tiktu palīdzēts. LV satversmē ir rakstīts, ka katram ir tiesības uz dzīvību, bet tomēr dzīvē tas tiek ierobežots ar pāris tūkstošiem gadā, ja nepieciešamas zāles, savukārt akūtu vainu novēršanai tiek piešķirts krietni vien lielāks līdzekļu apjoms. Izskatās, ka varētu doties uz politikas lauciņu iepazīties ar esošo situāciju un iespējams padarboties tā sakārtošanā:|
Protams, ar šo saistītais temats – politiskā & personīgā atbildība par veselības aprūpes sistēmas sačakarēšanu tik tālu, ka tie cilvēki, kas gadiem maksājuši godīgi nodokļus šodien vairs normāli nevar aiziet pie ārsta un tā rezultātā vairs netic valstij un darīs visu lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un izmantos visus veidus lai apčakarētu valsti, kā kompensāciju par sevis apkāšanu.

Nauda.
Pārsvarā, kad iesaistīta nauda cilvēkiem pazūd kaut kāda daļa no veselā saprāta un rīcība radikāli mainās. Piemēram, ja jāatgādina draugam vai kolēģim, ka jāatdod urbis, nekāda stresa, bet, ja jāatgādina, ka jāatdod parāds 1.34 Ls, tad reizēm visādi pigori nāk ārā.
Jau skolā bērnus vajadzētu vairāk izglītot par naudu un ar to saistītajām niansēm un kā izvairīties no konfliktiem.

Problēmas.
Skatoties uz to, kas notiek apkārt rodas sajūta, ka vārdam problēmas ir velti piedēvēta negatīva nokrāsa, jo apkārt notiekošais liecina, ka cilvēki pārsvarā paši izvēlas problēmas – apzināti vai nē, bet jebkurā gadījumā – problēmas tas ir normāls stāvoklis.
Iespējamais cits darbs un emigrācijas virziens [ja nu kas].
Gribās morāli sagatavoties notikumu attīstībai, ja nu pēkšņi draugi, kas ir galvenais iemesls, kādēļ man patīk šī zeme labāk par visām citām, nolemtu emigrēt.
Nav īsti skaidrības, ko es varētu darīt citās valstīs un kas varētu būt vislabāk novērtētā prasme. Protams, apzinos, ka daudzpusīgums, lai arī patīkams ir arī ierobežojums, jo pašam jāpieņem lēmums kādā jomā darboties. Pagaidām top valstis apziņas līmenī: kanāda, zviedrija, ķīna. Iespējamie darbi, kurus domāju varētu iegūt diezgan drīzā laikā tajās svešajās zemēs un kas varētu nodrošināt kaut cik komfortablu eksistenci – datorprogrammu pasniedzējs, tulks, nekustamo īpašumu pārdevējs, programmētājs, maketētājs.

Sieviešu uzvedība.
Esmu reizēm pamanījis, ka mūsu sabiedrībā sievietes, kurām ir pastāvīgas attiecības, tomēr paralēli vēlas & cenšas izbaudīt uzmanību un labvēlību no citiem vīriešiem tādā formā, kas piedien pāra attiecībās. Šādas laipnības ne tikai vienkārši pieļaujot (kas man šķiet pat ok – ja jau kāds grib dāvināt ziedus un aplidot, kādēļ liegt, kamēr tas netraucē un nekrīt uz nerviem un neviens netiek mānīts vai izmantots), bet arī uzskatot, ka laipnības, kas piestāvētu vīrietim, kurš viņu iekāro un ar ko viņa pieļautu romantiskas attiecības, ir pašsaprotamas un nepieciešamas. Piemēram, ja jaunskungs uzaicina dāmu doties uz klubu vai krogu un abi ir informēti, ka dāmai ir partneris, tad šķiet, ka bieži tiek uzskatīts, ka jaunskungam jāizmaksā dāmai dzērienus. Savukārt, ja dāma ir iniciatore, tad pamat nostādne ir – katrs pats par sevi. Vienā plaknē atrodas emancipācija un vienlīdzība, bet otrā amizanti arhaiski modeļi, jo dzēriens un ziedi tas ir forši, bet tam piederošā ķermeņa daļu aptaustīšana nezin kādēļ skaitās nepieklājīgi. Vismaz dažreiz.

par sievietēm un baudu

man reizēm rodas sajūta skatoties uz kādu sievieti, ka viņai toč sekss nesagādā īpašu baudu. protams apzinos, ka visticamāk tā nav… vai arī precīzāk sakot – man rodas sajūta, ka man esot kopā ar viņu, man rastos sajūta ka viņai nav īpašas baudas:]
bet pateikt ar tādu pašu pārliecību par to, ka lūk šai dāmai tā lieta pavelk un viņa zin ko grib, neatceros, ka varētu.
tas tā – izraisīja šīs pārdomas reakcija uz haralda pārdomām, par to, kas neinteresē un loģikas pielietošanu pašizziņā.
mani galīgi neinteresē vairas vīķes jaunā frizūra un trešo personu piedzīvojumi alkohola reibumā. un vēl ir daudz kas tāds, ko nevaru atcerēties, jo neinteresē.

bet nu šis ir labs.
laikam jau sievietes varētu man likt iepatikties daudz kam;)


p.s. atradu šito protams ne jau pats. onkulis ieteica.

patīk/nepatīk

man patīk [arī uz tausti] gludas sieviešu kājas zeķēs/zeķubiksēs,
un nepatīk sieviešu frizūras ar tām daudz mazajām bizītēm.
pieļauju izņēmumus, bet neesmu vēl tādus sastapis.