sods un bauda

Pēdējā laikā daudz domāju par to, ko varētu darīt tādu, kas man sagādātu patiesu prieku un nodrošinātu līdzekļus iztikai un baudām. Viena no tēmām/nozarēm ir procesu optimizēšana/sakārtošana. Plāna kā to realizēt gan vēl nav – bet gan jau būs labi, jo skaidri definēta vēlme ir puse no uzvaras. Ja kādam ir ieteikumi vai idejas par to, ko man vajadzētu darīt – priecāšos uzklausīt.
Šajā sakarā: mans nesenais piedzīvojums ar auto novietošanu Tallinā un soda kvīts par nepareizu novietošanu saņemšanu.
Visa komunikācija ar igauņu valsts aparātu notika pa epastu (nosūtīju arī foto no notikuma vietas) un lēmums par sodu 480 eek (ap Ls 30) ir atcelts – no sākuma saņēmu to igauniski ar digitālo parakstu parakstītu – to man laipni iztulkoja stāvvietu pārvaldošā uzņēmuma pārstāvis, jo man kā LV pilsonim protams nav Igaunijas e-paraksta ierīces. Vēl palasījos internetā ka vispār juridiski ārzemēs sastādītu soda kvīšu
Manuprāt, latvijā elektroniska komunikācija nekad nedotu rezultātus un nekas sakarīgs nenotiktu, ja nebūtu kaudzes papīru un birokrātijas labirintu staigāšanas.
Latvijas ierēdniecībai vajadzētu mācīties no kaimiņvalstīm.

Un par baudu laikam jau vēl ko teikt, bet aizmirsu.




    Komentēt