kad daktere saka: analīzes ir sliktākas kā pagājušo nedēļu, jūsu gadījumā recidīvs ir iespējams, tādēļ pirmais ko uztaisīsim – kaulu smadzeņu analīzes rīt no rīta,
tad prāts atslēdzas un neiedomājies pajautāt – kādēļ ne šodien veikt nelielo inkvizīcijas procedūru, lai aiztaupītu lieku stresu un smadzeņu darbību.
pēc viegla reiboņa, galvā sāk atkārtoti virpuļot domas par pēdējo gadu dzīves kvalitāti, iespējamajiem cēloņiem iespējamajai kaitei, vai ir bijis par daudz teniss, pārpule, sekss, darbs, mācību, kalnu iekarošanas.
varbūt vajadzēja izvairīties no liekajiem satraukumiem.
varbūt visa pastiprinātā aktivitāte un dzīves izbaudīšana tieši ir palīdzējusi ievērojami aizkavēt šo nepatīkamo mirkli.
varbūt viss līdz šim tieši ir nodrošinājis, ka šī ir tikai viltus trauksme.
un kā haralds saka – viss ko var atņemt man nemaz nepieder, tādēļ jau sen vajadzēja atbrīvoties no privātīpašnieciskuma sajūtām saistībā ar veselību un komfortu.
lai nu kā – it is good while it lasts.

Filed under: domas / think, dzīve / life, veselība / health , slimība, veselība


Pēdējie komentāri