Aizvakar biju aizgājis uz diskotēku, neplānotu.
Rīgas starošana neiespaidoja
Diskotēka @ dirtydeal cafe bija labāka. Laikam sauca par vitamin.
Daudz meitenes, pāris pat šarmantas…
Muzons ar godzillu fonā pat tīri jauks. Viens no dj bija viņa, pievilcīga, un izskatījās, ka tāpat vien lēkāja pa skatuvi. Var jau būt, ka mājās sagatavojusi bija pleilistu.
Lai nu kā – nākamajā naktī aizraujoši sapņi. Laikam jau saistīts ar to, ka nekad neesmu aicinājis tikko ieraudzītu dāmu diskotēkā iedot man telefona nr vai mēģinājis mazliet pataustīt viņas ķermeņa pievilcīgākās daļas.
vispār esmu pamanījis tendenci, ka parasti pēc pirmajām 2-10 min vairs nav interesanti sarunāties ar svešiniekiem…
parasti ir tā, ka par tēmām, kas mani interesē, sarunbiedrs nevēlas runāt vai izvairās, galīgi nesaprotamā un bērnišķīgā veidā…piemēram, jaunkundze @ disco, izmantoja tādas jaukas frāzes, kā uzmini, kad vaicāju ko tad viņa mācas, vai arī atbildot uz citu jautājumu, izmantojot lielisko frāzi – tas ir garš stāsts.
Otra galējība ir kad nespēju koncentrēt uzmanību un atrast mani interesējošu tēmu par ko varētu parunāt, kā arī otrs sarunbiedrs neizrāda nekādu ieinteresētību sarunu turpināt. Ā, un svarīga piebilde, ierastā nodarbe dejošana atkrīt – deja man ir vairāk intīms pārdzīvojums, kuru parasti varu izbaudīt ar kādu, kas mani vismaz nedaudz emocionāli saviļņo.
laikam esmu kusls un slinks, jo attiecības esot jāveido:]
bet nu par sapni…
Kāpu kalnā, virsotni vēl nevarēja redzēt. Man blakus maza meitenīte ar sandalēm, kurām lentes apsienas ap potīti, centās uzkāpt stāvajā kalnā. Palīdzēju viņai atsiet lences un viņa aiztraucās augšup pa kalnu, nemaz neatsienot sandales no potītēm.
Pēc tam mēģināju kāpt kalnā kas apaudzis ar zāli, visu laiku slīdot lejup, kārpoties un nesaprotot, kādēļ nevaru uzkāpt, līdz izdomāju pārvietoties uz nogāzi, kurā aug koki, lai vieglāk uzkāpt. Un viss. Kaut kā stulbi tas beidzās:] bez kulminācijas, tāpat kā pēc disko…
Jaunskungs H man šodien atrakstīja – vaicājot vai es guļu ar visām meitenēm ar kurām satiekos… nezinu kā lai atbild. Un nevaru saprast kādēļ šāds jautājums… laikam radu kaut kādu donžuānisku iespaidu. reiz pirms kādiem gadiem diviem runājot ar senu draudzeni I par mīlas prieku pieredzi, noskaidrojās, ka viņas priekšstats par manu seksuālo dzīvi un partneru daudzumu ievērojami atšķiras no reālā vienciparu skaitļa.
Un kā lai atbild H jaunskungam? Gandrīz ne ar vienu, jeb varbūt paskaidrojot – kad satieku kādu meiteni, kopā gulēšana gluži nav tā pirmā darbība ko plānoju kopā darīt. Parasti, tajos retajos gadījumos, kad vispār notiek, līdz kopā gulēšanas mirklim paiet vairākas nedēļas vai pat mēneši. Jeb varbūt jāpaskaidro, ka gulēšana [ja ar to saprot seksuāla rakstura darbības] manuprāt ir patīkama un sagādā baudu, tad ja divu cilvēku starpā ir simpātijas, savstarpēja sapratne, uzticēšanās, emocionāla tuvība un spēja justies brīvi otra cilvēka klātbūtnē. Visas šīs lietas parasti nav iespējams sajust satiekoties pirmo vai otro reizi. Vismaz man nav izdevies ko tādu piedzīvot, bet ticu, ka šādas sajūtas arī svešinieku starpā var rasties. Var būt, ka reibinošas vielas noņem apziņas uzliktās važas vai arī slāpes izšķir visu, vai arī cilvēks ir bez aizspriedumiem un negruzās par lietām, kuras dara un bauda. Iespējams, būs vien jāsaņemas un jāpamēģina.
Filed under: sapņi / dreams , disco, sapnis, sekss
Pēdējie komentāri