aptauja – Ls 15 nav nauda?

šodien sarunājos ar grīdas licēju, kurš atteicās likt grīdu.
sakarā ar iztērēto naudu par materiāliem, kas man nav vairs pielietojami/vajadzīgi (citiem meistariem, citi materiāli)
vaicāju, vai viņš varētu atdot Ls 15 apmaiņā pret materiāliem
viņa komentārs: kas tad šodien ir Ls 15… tā jau nav nauda.

vai citiem arī tā ir?

vai es esmu mr. sīkstulis? [šis nav obligāti jāatbild:]

Filed under: praktiski / practical , nauda, remonts

kā es pelēku krāsu pirku – per-emo-trau-tend-estē-ta piedzīvojumi

īsumā:
viss, kas pelēks – ir zelts.
jeb: ja gribi tīri pelēku – apdomā galu un rēķinies ar dajebkādu krāsu.

garāks izklāsts:

nolēmu lietas nesarežģīt un nebraukt uz texcolor biroju kaut kur ellē ratā, kā pirms gadiem 3, kad pirku krāsas savam dzīvoklim, un vienkārši doties kopā ar meistaru uz tuvāko celtniecības veikalu nopirkt to krāsu, kam atlaižu laiks.

kurši izrādījās ciet, un nācās mīties līdz tapro.

sadolin piedāvāja labo cenu, devos pie pārdevēja/konsulanta ar savu, kā vēlāk izrādās nestandarta vēlmi:
es vēlos gaiši pelēku krāsu, bez toņu piejaukumiem. nu lai tīri pelēks (t.i. melns ar baltu).

ieteica atrast kaut ko no toņu paraugiem.
atradu tādu, kurā pēc koda izskatījās, ka nav nekādu piejaukumu.
izrādās – to lūk nevarot uzjaukt sadolin.
jāņem cits katalogs.
ok.
atradu lapu, kur viss pelēks, izvēlējos gaišāko.
uzjauca.
nopirku tieši pēdējā darba laika minūtē.

nākamā dienā zvana meistars un saka – ir tāda rozīgi violeta…

aizbraucu uz dzīvokli… jā – bērnistaba.

ņēmām tos 2×20l spaiņus un atpakaļ uz tapro.

pastāstīju nu jau citam pārdevējam savu bēdu…
nu neko nevar darīt, pats esot norādījis kodu.
saku – nu tā krāsa spainī arī nav tāda, kā uz toņu kartes, kur viņa vismaz izskatās pelēka. uz sienas vēl ne tik…
nu jāaprunājas ar veikala vadītāju…. lai iedodot to čeku. nenenē…nodošu viss.
atnāk atpakaļ – nu nē. pats vainīgs. varot saukt ekspertīzi – tad redzēs.
ieradās vēl kaut kāds kolēģis/krāsu eksperts, kurš paskatās un saka – nu jā….vispār ir rozīga. nav gluži kā uz paraugu lapiņas.
sarunu procesā noskaidrojas, ka tonis uzjaukts izmantojot sarkano, oranžo un zilo.
prasa – vai man ir čeks…apskatos uz čeku, kur izsista krāsa – balta. bez tonēšanas.
atnāk veikala vadītājs – labi kopts vienaudzis, un izsmējīgi izprašņā…
viņam ierosinu – nu varbūt varētu pieiet no citas puses. varētu tad iešķiebt man baltu krāsu, ja jau čeks neatbilst realitātei…
man jau vajag krāsu, un varu arī 2x samaksāt par tonēšanu, bet negribu rozā.
visa rezultātā izrādās – var sajaukt manuāli tikai ar melno toni.
to arī izdara, es saņemu savus krāsu spaiņus, samaksāju par tonēšanu, par ko pirmajā reizē nebiju maksājis pārevēja kļūdas dēļ, pēc 1 h tusiņa veikalā krāsa tiek nogādāta 2x raundam.
sienas nu ir pelēkas.

Filed under: praktiski / practical , krāsa, remonts