dream disco

Aizvakar biju aizgājis uz diskotēku, neplānotu.
Rīgas starošana neiespaidoja
Diskotēka @ dirtydeal cafe bija labāka. Laikam sauca par vitamin.
Daudz meitenes, pāris pat šarmantas…
Muzons ar godzillu fonā pat tīri jauks. Viens no dj bija viņa, pievilcīga, un izskatījās, ka tāpat vien lēkāja pa skatuvi. Var jau būt, ka mājās sagatavojusi bija pleilistu.
Lai nu kā – nākamajā naktī aizraujoši sapņi. Laikam jau saistīts ar to, ka nekad neesmu aicinājis tikko ieraudzītu dāmu diskotēkā iedot man telefona nr vai mēģinājis mazliet pataustīt viņas ķermeņa pievilcīgākās daļas.
vispār esmu pamanījis tendenci, ka parasti pēc pirmajām 2-10 min vairs nav interesanti sarunāties ar svešiniekiem…
parasti ir tā, ka par tēmām, kas mani interesē, sarunbiedrs nevēlas runāt vai izvairās, galīgi nesaprotamā un bērnišķīgā veidā…piemēram, jaunkundze @ disco, izmantoja tādas jaukas frāzes, kā uzmini, kad vaicāju ko tad viņa mācas, vai arī atbildot uz citu jautājumu, izmantojot lielisko frāzi – tas ir garš stāsts.
Otra galējība ir kad nespēju koncentrēt uzmanību un atrast mani interesējošu tēmu par ko varētu parunāt, kā arī otrs sarunbiedrs neizrāda nekādu ieinteresētību sarunu turpināt. Ā, un svarīga piebilde, ierastā nodarbe dejošana atkrīt – deja man ir vairāk intīms pārdzīvojums, kuru parasti varu izbaudīt ar kādu, kas mani vismaz nedaudz emocionāli saviļņo.
laikam esmu kusls un slinks, jo attiecības esot jāveido:]
bet nu par sapni…
Kāpu kalnā, virsotni vēl nevarēja redzēt. Man blakus maza meitenīte ar sandalēm, kurām lentes apsienas ap potīti, centās uzkāpt stāvajā kalnā. Palīdzēju viņai atsiet lences un viņa aiztraucās augšup pa kalnu, nemaz neatsienot sandales no potītēm.
Pēc tam mēģināju kāpt kalnā kas apaudzis ar zāli, visu laiku slīdot lejup, kārpoties un nesaprotot, kādēļ nevaru uzkāpt, līdz izdomāju pārvietoties uz nogāzi, kurā aug koki, lai vieglāk uzkāpt. Un viss. Kaut kā stulbi tas beidzās:] bez kulminācijas, tāpat kā pēc disko…
Jaunskungs H man šodien atrakstīja – vaicājot vai es guļu ar visām meitenēm ar kurām satiekos… nezinu kā lai atbild. Un nevaru saprast kādēļ šāds jautājums… laikam radu kaut kādu donžuānisku iespaidu. reiz pirms kādiem gadiem diviem runājot ar senu draudzeni I par mīlas prieku pieredzi, noskaidrojās, ka viņas priekšstats par manu seksuālo dzīvi un partneru daudzumu ievērojami atšķiras no reālā vienciparu skaitļa.
Un kā lai atbild H jaunskungam? Gandrīz ne ar vienu, jeb varbūt paskaidrojot – kad satieku kādu meiteni, kopā gulēšana gluži nav tā pirmā darbība ko plānoju kopā darīt. Parasti, tajos retajos gadījumos, kad vispār notiek, līdz kopā gulēšanas mirklim paiet vairākas nedēļas vai pat mēneši. Jeb varbūt jāpaskaidro, ka gulēšana [ja ar to saprot seksuāla rakstura darbības] manuprāt ir patīkama un sagādā baudu, tad ja divu cilvēku starpā ir simpātijas, savstarpēja sapratne, uzticēšanās, emocionāla tuvība un spēja justies brīvi otra cilvēka klātbūtnē. Visas šīs lietas parasti nav iespējams sajust satiekoties pirmo vai otro reizi. Vismaz man nav izdevies ko tādu piedzīvot, bet ticu, ka šādas sajūtas arī svešinieku starpā var rasties. Var būt, ka reibinošas vielas noņem apziņas uzliktās važas vai arī slāpes izšķir visu, vai arī cilvēks ir bez aizspriedumiem un negruzās par lietām, kuras dara un bauda. Iespējams, būs vien jāsaņemas un jāpamēģina.

Filed under: sapņi / dreams , disco, sapnis, sekss

%^#$ salsa

Rīts sākās ar pamošanos ap pusčetriem no rīta no sapņa, kurā izjutu mīlestības izraisītas fiziskas sāpes
Bet par to vēlāk.
Biju aizgājis uz to salsa festivāla kautkādu tur ballīti.
Man jau likās, ka nevajag, bet ja jau ir kompānija un iespēja, tad varbūt dzīvē vajadzētu izdarīt kaut ko tādu, ko parasti vienatnē nedarītu. Vakars arī it kā iesākās pozitīvi – salāti, saldējuma kokteilis, nepiespiestas sarunas angļu mēlē ar īslaicīgo dīvānusērfotāju…
zvana draugs x un lūdz aizdot mazliet naudas. Atbilde: nekad. [garš stāsts, bet laikam saistīts ar azartspēlēm]. Tas cirks [tā kauliņu bīdāmā spēle] jau šķita tā dīvaini, bet nu labi. Varbūt tā bija zīme?
Mazā ģilde, nopērku biļeti, sarkanais dreskods, vairāk vai mazāk pūdera un smaidīgi cilvēki. Varētu jau būt labi. Zālē dejo. Gar malām, protams, vairākumā sapucējušos meiteņu un jaunkundžu – uz vienu aizskatoties ejot uz labierīcībām gandrīz uzsitu punu. Interesanti, ka salsai izrādās piemērotas kurpes ir miesaskrāsā… kā paskaidro sabiedrotā – piestāv visiem tērpiem.
Dejo tā, itkā būtu salietojušies nomierinošas vielas – līgani un relaksēti. Ritms krietni ātrāks, un žesti tādi pat eleganti pieslāpēti – kā tad kad sit pliķi, bet beigās palēnina kustību, lai tik nesāp. Es jau dejot neprotu un besī ārā tie visi pratēji. Varbūt tomēr jābeidz tukši mute plātīt un jāiet tajos kursos. Bet pa kuru laiku, ja vēl jāraksta tas diplomdarbs. Moš vienkārši, kā citi slēdz derības par nedzeršanu, es varētu noslēgt derības par sab pasākumu neapmeklēšanu, piemēram, pus gadu. Gandrīz vai ir pārliecība, ka uzvarētu.
Vakara gaitā iečekoju cik foršiņi ir dejot smuki. Vienai no sabiedrotajām uzradās arī apņēmīgs pielūdzējs. Otra – no Norvēģijas un laikam neielaidās vai nepievilka balles apmeklētājus.
Padomāju un kaut kā šķiet, ka nekad nevienā pasākumā pirmo reizi satiekot pretējā dzimuma pārstāvi neesmu lūdzis viņas telefonu vai e-pastu. Laikam sanāk, ka nekad neesmu iepazinies normālā veidā.
Pēc kāda laika apnika – nu cik var skatīties – gribu pats iemācīties, bet vietā kur visi izrādās, kaut kā nomācoši šķiet un tik daudz nekaunības un drosmes, lai piesistos kādai jaunkundzei un lūgtu, lai tagad māca – nav. Moš citreiz.
Vakar vakarā gāju gulēt un iedomājos, ka grūti izdomāt iemeslu, kādēļ rītdien varētu ļoti ļoti gribēties pamosties. Vakarpusē sapratu, ka nav ko domāt tik daudz – visbiežāk iemeslu atrast neizdosies, un ir ok. Eksistence nav aizraujoša, tā jāpadara aizraujoša.
Tādēļ omlete no divām olām ar svaigu baziliku un sieru – dzīve šķiet labāka. Rīt jābrauc uz kāzām jaunkundzei, kas bija mana pirmā mīlestība, kurai pāri centos tikt pāris gadus. Izdevās beigās. A ko dāvina parasti kāzās? Neko labāku par naudu nevaru izdomāt.

Bet tie sapņi.
Satieku kādu savu senu senu draudzeni Y. Man gadi 40-50… viņa kādreiz varbūt bijusi pat mana mīļotā sieviete, bet laikus pārtrauktas attiecības un esam labi draugi.
Satiekamies pēc daudzu gadu neredzēšanās.
Plašā namā, kurš šķiet pieder man vai arī esam kādā publiskā telpā uz kuru esmu aicinājis. Telpu interjers ir dievīgs, krāsas, materiāli – reibinošs iespaids. To radījusi mana nu jau mirusī [sapnī] mīļotā sieviete Z. Y izsaucas – ak, nu tagad saprotu, kādēļ tava mīļotā Z ir bijusi tik slavena… Y šobrīd [sapnī] ir komponiste, kas sacer skaistu mūziku. Y skatās uz sienu rakstu un saka – bet protams, šī siena ir tik dievīgi skaista… es saprotu, ka mūzika ko rada Y ir vienlīdz burvīga un skaista, kā interjers ko radījusi Z… tās pašas svārstības tikai citās formās. Y vaicā vai man pietrūkst Z…. man sirdī tādas sāpes, ka sākas fiziski krampji, kaut arī Z jau vairākus gadus mirusi… tā nu pamodos.

Nākamais:
Sapnī man ir draudzene A. Dīvainā vietā nezinkādēļ notiek sieviešu cīņas. A pretinieci riktīgi daudza un tā kā lupata – nespēj pretoties. A tikai belž un belž, un pretiniece, tik ceļas un ļaujas. Tad cīņa tiek pārcelta ringā, un pretiniece tiek ar kaut kādu eļļainu šķidrumu piepildīta un piebriest vairākas reizes, paliek tāda tvirta un ļoti apaļīga. A vairs nespēj neko izdarīt jo pretinieces masa ir vairākas reizes lielāka, rokas vienkārši noslīd sitot, un pretiniece ar kaut kādiem tur striķiem samaļ A miltos. Unhappy end.

Filed under: atpūta / party, sapņi / dreams , salsa, sapņi

smaržas un sapņošana

Pāris dienas atpakaļ agrā rīta stundā, nu tā ap 9niem, sasitu savas pēdējā laika top smaržas… l’eu d’issey no Issey Miyake [vasaras versiju]. šobrīd topā joprojām arī ck one, Geoffrey Beene grey flannel, opium un tagad arī pateicoties vārda dienas apdāvinātājai ievai – diesel fuel for life.
Bet ne par to stāsts…
Par ko – to gan aizmirsu.

nu labi – varētu pastāstīt par kliegšanu miegā.
pēdējo dienu laikā 2 naktis esmu miegā apzinājies, ka tas, ka es klaigāju notiek arī dzīvē.
un laikam jau murakami lasīšanas angļu mēlē, pat izrunāju angliski vārdus.
laikam jāsaka – ja kāds gulētu blakus, nebūtu sevišķi laimīgs:]

Filed under: sapņi / dreams , sapņi, smaržas

wishlist

I wish I could “tell Heaven from Hell,
blue skies from pain.
Can you tell a green field from a cold steel rail?
A smile from a veil?
Do you think you can tell?”

atsaucoties uz vairākkārtēju pieprasījumu publicēju sarakstu ar merkantilās pasaules brīnumiem, kuri manuprāt man sagādās prieku 100%

1. taisnstūra formas trauks, kuru var lietot arī cepšanai cepeškrāsnī [ne metāla]
2. kaklasaites piespraude
3. tenisa raketes roktura overwrap
4. smaržas
5. fondue
6. veco laiku ķeblis ar četrkantainu augšu. Lietots vai nē.
7. pašcepta kūka
8. skaistais un jaukas
9. ziedi

komentāros var izpaust savu apņemšanos, lai citiem lasītājiem skaidrība.
apsolos nelasīt.

p.s. ķiršu kauliņu izņēmējs man beidzot ir pateicoties ingas laipnībai:]

Filed under: sapņi / dreams , dāvanas, wishlist

sapnis par vadiem

sapnis kā vienmēr krāšņs un kolorīts.
lielāko [iespējams šausminošāko vai nesvarīgāko] daļu esmu aizmirsis.
bet par vadiem.

mājoklī kopā ar sapņa draudzeni/parneri veicu dzīvoklī nelielus labiekārtošanas darbus.
biju uzkāpis pa grāmatu plaukta plauktiem līdz griestiem un kaut ko darīju ar vadiem – centos tos atdalīt no piestiprinātās vietas.
tā rezultātā, vadi tā kā iemaukti nokarājās abās pusēs man un nospriegoja kaklu.
mana draudzene tos turēja.
teicu viņai laid tos vaļā. neturi ciet.
bet viņa tikai turēja un joprojām nospriegoja man kaklu, tādējādi nespēju īsti brīvi kustēties un sametās bail, ka nokritīšu atmuguriski.
saucu vēlreiz lai netur vadus, lai laiž vaļā…
bet nekas nemainījās.
nokāpu lēnām lejā un biju sagruzījies, ka viņa nedarīja, kā lūdzu.
sēdēju un purpināju par to, ka nesaprotu, kādēļ viņa darīja tā…
kādēļ. ka nesaprotu…

izskatās ka zemapziņā ir bailes… oi kādas bailes…

Filed under: sapņi / dreams , sapņi, vadi

sapnis par suņiem

Sapnī es atrados auklītes mājas kāpņu telpā. 5.stāvā.
Gāju, šķiet lejup. Priekšā bija trīs mazi bērni, nu tā ap gadiem 3-6, kas veda lielu vilku šķirnes suni. Katram bija siksna, kas saistīta ar suni. Suns nikns un agresīvs un tie bērni knapi spēja viņu noturēt. [besī ārā, kad cilvēki staigā ar suņiem, kurus viņi knapi vai vispār nespēj novaldīt]. Man bija jāiet viņiem garām un tas suns baigi centās riet un lekt pie rīkles.
Kaut kā tiku garām tiem bērniem ar suni.
Kāpņu laukumiņā zemāk stāvēja vēl viens suns. Mazāka auguma, diezgan jauns.
Smilkstēja. Nolaistām ausīm.
Tad ieskrējās un izleca pa logu.
Pārņēma skumjas un izmisums, par šādu pašnāvību.

Filed under: sapņi / dreams , auklīte, sapņi, suņi

Sapņi

Aizvakar gulēju slimnīcā. Bija atvesta kāda jauna sieviete ar leikēmijas diagnozi, kurai ņēma paraugu no mugurkaula analīzēm. Īpatnējs veids: pārgrieza uz pusēm un nogrieza mazu gabaliņu, kā maizes šķēli. Un pēc tam paredzēts bija sastiprināt kopā – tas mani sevišķi neizbrīnīja.
Pats tur atrados, jo man bija patīts laiks atpakaļ un vajadzēja vēlreiz izveseļoties. Domāju sapnī – tas ir pārāk smagi, lai tam vēlreiz ietu cauri. Un raudāju. Raudāju tā, kā neatceros esot raudājis.

Vakar redzēju lindu roznieci stāvot dārzā bedrē līdz pleciem un šķūrējot ārā no komposta bedres ārā kaut ko, lai tur ievietotu kaut kādus vecus dārzeņus… tur iekšā jau bija apelsīni un visādi citādi augļi un dārzeņi. Uz bedres malas bija grāmata… bieza bieza – lasīšanai palikušas tik pāris lapas. Autora vārds AAA. Uzvārds arī kaut kāds dīvains…xyyy vai kaut kā līdzīgi.
Sēžot pie viesību galda, atklājās, ka tā ir kaut kādas reliģiskas skolas grāmata…. šķita spēcīgi ietekmējoša. Man šķita – nabaga meitene.

Filed under: sapņi / dreams , sapņi, sapņi / dreams