aiz

biju aizmirsis par aizkaitināmību
reizēm, šķiet, esmu jaucis dusmas ar aizkaitināmību.
nojaušu kādas attiecības ir viņu starpā.
nesaprašana jau mulsina pati par sevi.
nesaprotama aizkaitināmība – dubults “prieks”
man, šķiet, vajadzētu dusmu terapiju.

es atpiņķerējos,
tu satini mani savos valgos
& izstūmi ārā par barību
citiem & saviem zvēriem

Filed under: domas / think, skaistās mākslas / fine arts , aizkaitināt, dusmas, tu

pārāk daudz

šodien teica, ka man nevajadzētu uzņemties pārāk daudz pienākumus, jo nevarot vairs saprast ko es runāju (pārāk ātri) un vispār pārāk intensīva ir komunikācija no manas puses.

tad nu to ieteiktu visiem – laiskoties vajag daudz vairāk.

un vēl esmu kaut ko jaunu iemācījies par cilvēkiem.
ja ir kopīgs mērķis (projekts), tad attieksme, iesaistīšanās pakāpe un vēlme piepūlēties ir ļoti atšķirīga. biju aizmirsis vai ne tik ļoti saskāries.

šodien pastrādāju mazliet par šoferi vācot parakstus projektam, kā rezultātā centīsimies mainīt LU mācību kvalitāti. cerams, ka izdosies kaut kā iesaistīt arī pārējos LU bijušos/esošos studentus – lai būtu vairāk piemēru/liecību, kas jāmaina un arī kaut kas mainītos visā šajā laimes zemē LV.

rīt atpūtas programmā gribu izklaides, jaunus iespaidus un cilvēkus.

Filed under: domas / think, dzīve / life , atpūta, darbs, latvijas universitāte, LU, pienākumi, projekts

Galvas saturs

Medicīnas aprūpe.
Vai un kā vajag noteikt ierobežojumus veselības aprūpei cilvēkiem ar smagām/dārgām kaitēm. Lai netiktu nodoti sliktie gēni nākamībai, lai resursus varētu izmantot bērnu vai veselu & darbaspējīgu cilvēku traumu novēršanai, etc.
Varianti: izmaksas gada/dzīves laikā ārstēšanai, cilvēka atkarība no apkārtnes pēc pilngadības sasniegšanas, iedzimtās vai iegūtās smagās kaites – koma, idiotija, leikēmija, etc. Vispār šobrīd tā īsti neesmu informēts, kas mūsu valstī pienākas kā palīdzība apmaiņā par to, ka maksājam nodokļus, un kas jau ir paša problēma.
Protams, apzinos, ka ja tas tiktu skaidri postulēts un būtu pieejams masām, tad slimīgie cilvēki sabītos un iespējams emigrētu uz valstīm, kuras rada sajūtu, ka katram ir tiesības uz dzīvību un vairums slimību gadījumā tiktu palīdzēts. LV satversmē ir rakstīts, ka katram ir tiesības uz dzīvību, bet tomēr dzīvē tas tiek ierobežots ar pāris tūkstošiem gadā, ja nepieciešamas zāles, savukārt akūtu vainu novēršanai tiek piešķirts krietni vien lielāks līdzekļu apjoms. Izskatās, ka varētu doties uz politikas lauciņu iepazīties ar esošo situāciju un iespējams padarboties tā sakārtošanā:|
Protams, ar šo saistītais temats – politiskā & personīgā atbildība par veselības aprūpes sistēmas sačakarēšanu tik tālu, ka tie cilvēki, kas gadiem maksājuši godīgi nodokļus šodien vairs normāli nevar aiziet pie ārsta un tā rezultātā vairs netic valstij un darīs visu lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un izmantos visus veidus lai apčakarētu valsti, kā kompensāciju par sevis apkāšanu.

Nauda.
Pārsvarā, kad iesaistīta nauda cilvēkiem pazūd kaut kāda daļa no veselā saprāta un rīcība radikāli mainās. Piemēram, ja jāatgādina draugam vai kolēģim, ka jāatdod urbis, nekāda stresa, bet, ja jāatgādina, ka jāatdod parāds 1.34 Ls, tad reizēm visādi pigori nāk ārā.
Jau skolā bērnus vajadzētu vairāk izglītot par naudu un ar to saistītajām niansēm un kā izvairīties no konfliktiem.

Problēmas.
Skatoties uz to, kas notiek apkārt rodas sajūta, ka vārdam problēmas ir velti piedēvēta negatīva nokrāsa, jo apkārt notiekošais liecina, ka cilvēki pārsvarā paši izvēlas problēmas – apzināti vai nē, bet jebkurā gadījumā – problēmas tas ir normāls stāvoklis.
Iespējamais cits darbs un emigrācijas virziens [ja nu kas].
Gribās morāli sagatavoties notikumu attīstībai, ja nu pēkšņi draugi, kas ir galvenais iemesls, kādēļ man patīk šī zeme labāk par visām citām, nolemtu emigrēt.
Nav īsti skaidrības, ko es varētu darīt citās valstīs un kas varētu būt vislabāk novērtētā prasme. Protams, apzinos, ka daudzpusīgums, lai arī patīkams ir arī ierobežojums, jo pašam jāpieņem lēmums kādā jomā darboties. Pagaidām top valstis apziņas līmenī: kanāda, zviedrija, ķīna. Iespējamie darbi, kurus domāju varētu iegūt diezgan drīzā laikā tajās svešajās zemēs un kas varētu nodrošināt kaut cik komfortablu eksistenci – datorprogrammu pasniedzējs, tulks, nekustamo īpašumu pārdevējs, programmētājs, maketētājs.

Sieviešu uzvedība.
Esmu reizēm pamanījis, ka mūsu sabiedrībā sievietes, kurām ir pastāvīgas attiecības, tomēr paralēli vēlas & cenšas izbaudīt uzmanību un labvēlību no citiem vīriešiem tādā formā, kas piedien pāra attiecībās. Šādas laipnības ne tikai vienkārši pieļaujot (kas man šķiet pat ok – ja jau kāds grib dāvināt ziedus un aplidot, kādēļ liegt, kamēr tas netraucē un nekrīt uz nerviem un neviens netiek mānīts vai izmantots), bet arī uzskatot, ka laipnības, kas piestāvētu vīrietim, kurš viņu iekāro un ar ko viņa pieļautu romantiskas attiecības, ir pašsaprotamas un nepieciešamas. Piemēram, ja jaunskungs uzaicina dāmu doties uz klubu vai krogu un abi ir informēti, ka dāmai ir partneris, tad šķiet, ka bieži tiek uzskatīts, ka jaunskungam jāizmaksā dāmai dzērienus. Savukārt, ja dāma ir iniciatore, tad pamat nostādne ir – katrs pats par sevi. Vienā plaknē atrodas emancipācija un vienlīdzība, bet otrā amizanti arhaiski modeļi, jo dzēriens un ziedi tas ir forši, bet tam piederošā ķermeņa daļu aptaustīšana nezin kādēļ skaitās nepieklājīgi. Vismaz dažreiz.

Filed under: domas / think, dzīve / life, leikēmija / leukemia, praktiski / practical , medicīna, nauda, politika, problēmas, sievietes, veselība

šodien eksistēju un iemācījos.

Rīts sākās ar tenisa miniturnīru, kurā rezultatīvi man gāja diezgan draņķīgi, bet pirmā spēle bija tā vērta.
Sīvā cīņā zaudēju 2 setos Latvijas 17. spēlētājam, otrā seta taibreikā biju vadībā 4:0.
Sekoja neliels šoppings papildinot balto kreklu krājumu, jo esošie kaut kā sadzeltējuši un nav pārliecības, ka ar visiem brīnumbalinātājiem izdosies tos izglābt, un noslēdzās ar salātiņiem un vistas kāju pie operas uz soliņa, jo tur taču tik smuki un vēl tie kāzu klaiņotāji ar visām savām amizantajām izdarībām.
Tauriņu ezers izrādījās ļoti smuks, bet bez atrodamas glītas pludmales tādēļ jau pārbaudītais Beberbeķu ezers ar uzsildīšanos volejbolbumbas kompānijā nodrošināja kvalitatīvu vasaras baudījumu. Nedaudz salasītas brūkleņu mētras ievas jaunkundzes zarkukaiņiem un diskotēka piens. Forši ka arī ap deviņiem vakarā tur ir iespēja uzēst auksto zupu un karstmaizes.
Tālāk – izglītojošā sadaļa.
Lūdzu divas ilggadējas dejotājas, kas ir manu tuvāko draugu vidū, lai pamāca mani nedaudz dejot klubu mūzikas pavadībā, kamēr klubs vēl patukšs un tā.
Izrādās, ka tas nemaz nav tik vienkārši, viņuprāt, jo:
• Dejot nevar iemācīt, jo tur esot vajadzīga izjūta un to nevar iemācīt [arī maziem bērniem nevar neko iemācīt, bet gan viņi paši apgūstot!?]
• Publiskā vietā to darīt ir kaut kā stulbi, jo taču nebūs smuki un tā – labāk kaut kur, kur neviens neredz
• Ja nu kāds ir tāds zvirbulis, kuram pūcīte nominusi kāju, tad nu …
• Un vispār neesot īsti saprašana, kas tas tur tāds jāmāca – dejošana ir dabīga utt.
Tas ko vēlējos, bet iespējams nespēju paust, bija, lai viņas ar savu pieredzējušo aci nedaudz paskatās, kā es tur tirinos, vai izskatās pieņemami, varbūt kaut ko pakomentē ko varētu labāku un nomierina, ja izskatās labi, vai arī iesaka, ka labāk tomēr aiziet pamācīties kaut kur.
Manuprāt, dejot var iemācīties dažādi – var piedzimt ar dabiskām dotībām kratīties ritmā, vai arī var apgūt kaut kādu apjomu pieņemto soļu un izprast sociāli atzītas dejas pamatelementus un pēc tam veidot savu dejas prasmi, tāpat kā var basketbolu mācīties tikai ar sētas puikām, vai arī ar kāda profesionāla spēlētāja palīdzību nedaudz pieslīpējot pamatelementus ievērojami uzlabot basketbola prasmi.
Man daudz vieglāk būtu pieņemt tādus noraidījuma argumentus, kā:
• Liec mierā – es te gribu satikt atraktīvus puišus, nevis mācīt kaut kādu lempi, tādējādi samazinot iespējas sapazīties ar interesantiem jaunskungiem
• Esmu nogurusi un negribu kustēties
• Pati īsti labi nejūtos uz tā deju plača, tādēļ nevēlos izskatīties vēl ķēmīgāk esot kopā ar kādu, kas vēl neveiklāks
Būs vien laikam jāiet mācīties dejas uz kursiem tiem kam pāri 30mit;)
Cerams, ka es nevienu, kas lūdzis mani kaut ko iemācīt, piemēram – tenisu, neesmu atraidījis atstājot nepatīkamu pēcgaršu, un ceru, ka vienmēr atcerēšos šo mācību, ka bieži vien cilvēki lūdzot kaut ko iemācīt, īstenībā vēlas tikai nedaudz veltīta laika, atbalstu un drauga viedokli.

Filed under: atpūta / party, domas / think, dzīve / life, mūzika / music , dejas, diskotēka, piens, teniss

pensis

laikam vismaz daļa no manis ir pensis.
pēcabsolvācijas kopā sanākšana notika dubultmuiza.lv – pārsimts metrus no vietas, kur es spēlēju regulāri teinsu kleistos.
kad kursabiedri ieslēdza mūziku tik skaļi, ka kļuva neiespējami sarunāties un tumbas šķita jau mokās atskaņojot ritmisko deju mūziku, sajutu nepārvaramu vēlmi doties mājup.

labi vismaz ka bija viena oldskūlīga dāma, kas ar mani uzspēlēja ģeniālo galda spēli genial;)

mašīnā nina simone & nick drake pieklusinātos toņos priecēja manu vecmodīgo ausi un gandrīz sasitu mašīnu, jo nepamanīju blakusbraucošo auto pilnīgi tukšā ielā.

karstums mani beidz nost un laikam būs jāpāriet uz režīmu ar diendusu no 12 – 16 tiem.

p.s. izskatās ka jaunkundzei, kurai ir patstāvīgs draugs [partneris] uzdot jautājumu – “cik tavā mūžā ir bijuši vīrieši” – ir pārāk personīgs/nepieklājīgs. būsim zināt.

Filed under: atpūta / party, domas / think , bla bla

pāris epizodes

Braucu līgot. Lai būtu interesantāk pie nepazīstamiem cilvēkiem. Protams, ka viena persona no pulciņa tomēr bija pazīstama. Bija interesanti.
Bija gandrīz visas sievietes ar vīriešiem un bērniem [vienīgā bez pavadoņa, bija ar bērnu un viņas vīrs arī tika pieminēts] un no esošām dāmām 3 gab [daudz] bija ar lieliem vēderiem. Radās tāda sajūta, it kā tā būtu kaut kāda modes lieta radīt pēcnācējus. Bet laikam jau tāds vecums…
Pamanījos pat iemērkties pilnībā ūdenī.. gan uz kādām sekundēm 30, jo temperatūra Baltijas jūrā nav piemērota cilvēkiem. Pagaidām.
Un es laikam esmu kā bērns, jo mazliet bija žēl, ka gandrīz visi vīri aizņemti ar tiem bērniem un sievietēm, ka pat volejbolu sanāca tikai īsu brīdi 4ratā uzspēlēt. Protams, dziļi sirdī, prieks, ka vairojamies un iespējams pēc pāris gadiem atkal šajā burvīgajā zemē viss būs labi un mierīgi.

Jāņu dienā gribēju braukt pie jāņa, kuru atceros apciemojam kopš vismaz 14 gadu vecuma un viņš uz manu jautājumu, vai gaida ciemiņus vakarpusē, atbildēja nē. Tā nu nācās atgriezties pilsēta negribot.

Labi vismaz, ka ir draugi un bija iespēja ar Ra pastaigāt pa Vecrīgu un ieēst saldējumu. McFlurry mega vilšanās – lion batoniņa piemaisījuma saldējums [šodien noskaidroju, ka Gatim piemēram, garšotu, jo viņam patīk arī daim, kas man šķiet nelietojams produkts].
To kompensēju ar otro raundu – balto ar šokolādes uzlējumu…
Defilēšana pa Vecrīgu beidzās uz soliņu pie operas un puisi ievērojamā reibumā, kurš gribēja runāties un bija īstens smukulītis ar dievīgu frizūru. Ra diemžēl neizdevās noskaidrot, kas viņa griezis matus un viņam it kā esot bijušas mazas [cūkas] acis. Man gan viņš patika.
Kādu citu dienu biju uz pirmo tweetup. Diezgan ok, vienīgi žēl ka esmu pietiekoši kautrīgs, ka ne ar vienu tā arī nesapazinos, pēc oficiālajām prezentācijām.

Patīkami, ka ir draugi, jo tikai pateicoties viņiem, šodien spēlēju tenisu uz lieliskākā māla korta perfektā temperatūrā bez saules un pēctam ap 23jiem tiku pie zemenēm, kuras notiesāju vannā ar saldējumu.

Vēl par krūtīm. Vakardienas pastaigas rezultātā ēdot to mc saldējumu un pļāpājot ar ra izkristalizējās apjausma par to, par ko reizēm esmu domājis – sieviešu krūtīm. Nepieciešamais nosacījums nav viss izmērs vai forma, bet gan tas, vai man rodas sajūta, ka sievietei mani pieskārieni viņas krūtīm izraisa patīkamas sajūtas. Ja man šī sajūta nerodas – nepalīdzēs nekāda forma un tvirtums. Tātad – ja ir jāizdara izvēle par labu implantam, kas ietver sajūtu izmainīšanos uz nepatikas pusi – neieteiktu:]
Pats par sevi saprotams, lai līdz kaut kam tādam nonāktu, jābūt garīgai tuvībai, uzticēšanās sajūtai, cieņai, kaislei, etc, etc.
p.s. protams, tās dāmas, kas defilē tv un reklāmās – lai dzīvo silikonā vai vēl labāk animācijā.

Filed under: atpūta / party, ceļā / travel, domas / think, dzīve / life , grūtnieces, jūra, jāņi, krūtis, saldējums, tweetup, zemenes

paper on Real estate bubble driven economical crisis in Latvia and possible developments correlating events with crisis in Sweden during 1990s.

my mba master thesis [2009 June]:
Nekustamo īpašumu “burbuļa” radītā krīze Latvijā un iespējamā notikumu attīstība saistot notikumus ar krīzi Zviedrijā 1990os gados.
Real estate bubble driven economical crisis in Latvia and possible developments correlating events with crisis in Sweden during 1990s.

available here:

View this document on Scribd

or downloadable here:
Viskers – Real estate driven crisis in LV & developments comparing with SE in 1990 – small – sec
source files used for charts available upon request.

Filed under: domas / think, praktiski / practical , bubbles, burbuļi, cikli, Crisis, cycles, economics, krīze, Latvia, nekustamais īpašums, real estate, Sweden

māksla & seja

sapratu – kad klausos mūziku, labāk nezināt kā izskatās dziedātājs
kad lasu grāmat – nezināt neko par rakstnieku.
kad lasu blogus – neredzēt rakstītāju

jo ir risks, ka seja/izglītība/paveiktie darbi nepavilks.
bet ja mākslas darbs rullē, tad nav svarīgi ka autors arī smukulītis.

Filed under: domas / think, skaistās mākslas / fine arts , māksla, seja

par sievietēm un baudu

man reizēm rodas sajūta skatoties uz kādu sievieti, ka viņai toč sekss nesagādā īpašu baudu. protams apzinos, ka visticamāk tā nav… vai arī precīzāk sakot – man rodas sajūta, ka man esot kopā ar viņu, man rastos sajūta ka viņai nav īpašas baudas:]
bet pateikt ar tādu pašu pārliecību par to, ka lūk šai dāmai tā lieta pavelk un viņa zin ko grib, neatceros, ka varētu.
tas tā – izraisīja šīs pārdomas reakcija uz haralda pārdomām, par to, kas neinteresē un loģikas pielietošanu pašizziņā.
mani galīgi neinteresē vairas vīķes jaunā frizūra un trešo personu piedzīvojumi alkohola reibumā. un vēl ir daudz kas tāds, ko nevaru atcerēties, jo neinteresē.

Filed under: domas / think , sekss, sievietes, bauda

pavasara fizika

šodien lieliska diena. pamodos ap 12tiem, aiz loga putni un pavasara smaržas.
tagad skan:

tas skaņdarbs jau gadus 10 man tuvs un gan orģinālā 10 min, bet ieskatam noderēs.
kaut kā gandrīz viss kur skan klavieres mani kaut kā uzrunā – no rem līdz baham. izņemot, protams, eltonu džoni, kleidermanu un līdzīgos.
gulēju gultā un pēc vakardienas iedvesmojošajām sarunām ar māri un reinu, ritu, inetu lasīju nedaudz par un ap superstring theory (tas ir par to kā fizikas teorijas lieliem objektiem un maziem atomu līmenī gribās gudrajiem prātiem apvienot vienā universālā teorijā kas aprakstītu visu dabu un tajā ir iesaistītas 10 dimensijas, stīgas un visādi citādi brīnumi;)
apbrīnoju to pētnieku entuziasmu.
vienkāršā valodā izskaidrots šeit:
http://www.superstringtheory.com/basics/index.html

Filed under: domas / think, dzīve / life, mūzika / music , fizika, pavasaris

gaļa + sekss

nu ko latviešu tauta – iesakiet lūdzu kādus padomus, kā taisīt karbonādi.
šodien iepirku cūkas kakla karbonādi.
sagriezu šķēlēs, samarinēju pa savam, bet mani interesē vēl kādi ieteikumi… kur tur apviļāt, kā un ko.

šodien atkal sapņos rādījās ārkārtīgi valdzinoša [vismaz viena] atkailināta sieviete.
mana pshterapeite kādreiz apgalvoja, ka veselīgas un laimīgas attiecības ir iespējamas arī bez seksa.
var jau būt, ka tad kad ir partneris – nekas tāds vairs neuzmācas apziņai un netraucē dzīvot un gulēt;]

Filed under: atpūta / party, domas / think, ēdieni / cooking , sekss, gaļa

tad kad

kad daktere saka: analīzes ir sliktākas kā pagājušo nedēļu, jūsu gadījumā recidīvs ir iespējams, tādēļ pirmais ko uztaisīsim – kaulu smadzeņu analīzes rīt no rīta,
tad prāts atslēdzas un neiedomājies pajautāt – kādēļ ne šodien veikt nelielo inkvizīcijas procedūru, lai aiztaupītu lieku stresu un smadzeņu darbību.
pēc viegla reiboņa, galvā sāk atkārtoti virpuļot domas par pēdējo gadu dzīves kvalitāti, iespējamajiem cēloņiem iespējamajai kaitei, vai ir bijis par daudz teniss, pārpule, sekss, darbs, mācību, kalnu iekarošanas.
varbūt vajadzēja izvairīties no liekajiem satraukumiem.
varbūt visa pastiprinātā aktivitāte un dzīves izbaudīšana tieši ir palīdzējusi ievērojami aizkavēt šo nepatīkamo mirkli.
varbūt viss līdz šim tieši ir nodrošinājis, ka šī ir tikai viltus trauksme.
un kā haralds saka – viss ko var atņemt man nemaz nepieder, tādēļ jau sen vajadzēja atbrīvoties no privātīpašnieciskuma sajūtām saistībā ar veselību un komfortu.
lai nu kā – it is good while it lasts.

Filed under: domas / think, dzīve / life, veselība / health , slimība, veselība

traucējošs satraukums par nākotni

gribētos uzzināt ko ošo un citus guru lasošie un paši esošie ļaudis iesaka mirkļos, kad veselais saprāts nespēj īpaši palīdzēt:
kad ir stress par lietām, kuras noskaidrosies tikai pēc laika, piemēram,
- kad darbā notiek štatu samazināšana, bet kuru īsti atlaidīs paziņos pēc pāris dienām
- kad pašam vai kādam mīļam ir briesmīgas slimības izpausmes, bet analīžu rezultātus varēs uzzināt tikai pēc nedēļas
- kad mīļotā meitene ir teikusi, ka padomās vai vēlas būt kopā un nu ir jāgaida verdikts.
- kad skapī jauna smuka kleita/tē krekls, bet nevar zināt, kā izskatīsies pludmalē:]

parasti man nedomāt par nākotni palīdz sliktākā scenārija apzināšanās un sakarā ar to, ka pārsvarā gadījumos tas nemaz nav tik nepatīkams, ar to pietiek. bet reizēm sliktākais scenārijs ir ļoti sāpīgs un tad kaut kā stress nedod mieru.

Filed under: domas / think, veselība / health , nākotne, stress

sakarība

šķiet, tam, ka man gandrīz nemēdz būt garlaicīgi ir saistība ar to, ka reti kurš cilvēks grib ar mani pavadīt laiku saviesīgos pasākumos.
pats vainīgs.
p.s. protams, nerunājot par to, ka reizēm esmu vienkārši neērts.

Filed under: domas / think, dzīve / life , sabiedrība, sakarība

mati

smuki mati smukām meitenēm ir smuki.

Filed under: domas / think , mati, smuki

good/bad

iečekoju valērija ieteikto twistori.com
un skaista frāze:
Bad people suck, good poeple lick.

Filed under: domas / think , bad, good, twistori

gadījuma sakari

labāk gadījuma sakars, nekā negadījuma sakars vai vēl ļaunāks bezsakars.

Filed under: domas / think , gadījuma, sakari

reklāmas/mārketinga pērles

itālijas iespaidi:
rtl. tv. sauklis:
very normal people.

rosatti sport veikals:
sport yourself

Filed under: ceļā / travel, domas / think, praktiski / practical , mārketings, reklāma, sauklis

neticīgajiem – esmu kalnos

iespējams, ka dažiem esmu radījis iespaidu, kā lielas mutes brūķētājs – nekā nedarītājs.
tad nu pierādījums pretējam:
esmu itālijā un jau 2 dienas braucu ar dēli, mirkļiem tā ka asaras saskrien acīs. pirmo reizi lielos kalnos.

pirmo dienu braucu un tā jocīgi bija. labi ka mana daba (kā daži saka kašķīgā) nekavēja mani doties pie dēļa iznomātājiem noskaidrot vai kantes ir gana asas, un atklāt, ka dēlis saregulēts tā, ka būtu jābrauc ar kreiso kāju pa priekšu… nav brīnums, ka jocīgi slīdēja.
šodien ņemoties ar kreiso kāju pa priekšu (nu jau ar pareizi saregulētu dēli) nokritu uz dibena, bet savādāk pagaidām ir nesāpīgi un interesanti.
tad vēl šodien saņēmos un nošļūcu ar pa vienu sarkano trasi.
kaska lieti noder – regulāri iebelžu sev ar dēli pa galvu to nesot, vai arī atsitos pret pacēlāja būdiņas griestiem.

rīt laikam dīkdieņu režīms – jābrauc uz pilsēteli trento. varbūt izdosies šopings.
vispār laiks paiet ļoti ātri un ir patīkami dzīvot piesaistot sevi divām ēdienreizēm, kur var ēst cik grib… man labi padodas, jo ir šis tas garšīgs.
slēpošanas brilles te 2x dārgākas kā elkorā pirms pāris dienām.
zābaki arī nekādi…
kāju noberzis nomātais zābaks… bet pieļauju, ka tas dēļ manas maigās ādas.

ā nu jā… varētu vēl palielīties…
pēdējā mirkļa ceļojuma iegāde ir sagādājusi patīkamus pārsteigumus – varētu teikt, slinkums un bremze ir mani draugi.
relatīvi lētais [Ls 600] all inclusive (ceļš, noma, pacēlājs, dzīvošana, ēšana) pasākums rezultējies ar suite numuriņu, ar trijām telpām, burbuļvannu, trijiem balkoniem, 2 televizoriem no kuriem nevienu neskatos:] kapitālsms, bet patīkami.

www.valdisole.net ir reģions
http://www.sporthotel.it/Ing/abitare.shtml ir mājoklis, kurš neatrodas pie pacēlāja, toties ir silti, jo nav mūžīgā sasaluma zonā:]

Filed under: atpūta / party, ceļā / travel, domas / think , atvaļinājums, itālija, kalni, slēpošana, snovošana

še tev, ja tu apvainojies

Gudrs cilvēks nav aizvainojams, jo patiesība nevar aizvainot un nepatiesību nav jāņem vērā.

A wise man could not be insulted, since truth could not insult and untruth was not worthy of notice.

Robert A. Heinlein, «Citizen of the Galaxy», page 113.
iegūts no: http://martinsosis.wordpress.com/2009/02/17/citats-par-aizvainosanu/

Filed under: domas / think , apvainoties