profilaktoriskā apskate.
izrādās, ka katram cilvēkam reizi gadā pienākas dažāda veida pārbaudes. valsts apmaksātas.
ģimenes ārsti reizēm izrādās pieraksta kartiņā, ka pārbaude veikta, bet nemaz nenozīmē kaut kādas izmeklēšanas.
donoru centrā mēdz pieņemt analīzes, no cilvēkiem ar paaugstinātu leikocīdu skaitu, kas liecina par asins saslimšanu. izrādās neviens tā īpaši nekontrolē tos rezultātus un pacientus neinformē par šīm problēmām. vajadzētu aizsūtīt donoru centram ieteikumu, lai datubāzē ieliek vietu ķeksītim, ja analīzes aizdomīgas, lai vismaz nākošo reizi pārbaudītu, kas būtu.
ja ir vēlme, lai valsts apmaksātu kādu medikamentu, kurš līdz šim nav iekļauts apmaksāto zāļu reģistrā – nepieciešams vērsties pie ražotāja, lai tas vēršas pie zāļu aģentūras ar dokumentāciju.
ja zāles ir lētas un jaunas, var arī vērsties personīgi pie zāļu aģentūras, ar lūgumu izpētīt vai var iekļaut kompensējamo zāļu reģistrā.
ja pacientam konstantē leikēmiju/leikozi/limfomu, jebkurā ārstēšanas gadījumā ir jāmeklē iespējamie donori radinieku vidū. pat ja ir cerības, ka nevajadzēs. mani, konstatējot diagnozi, par to neinformēja.
ja nav vairs cerību, pats pacients var meklēt variantus, kā kļūt izmēģinājuma trusīti, lai tiktu pie jaunākiem medikamentiem. nu vismaz ziedoties zinātnes vārdā.
Filed under: leikēmija / leukemia, veselība / health , biedrība, donori, leikēmija, slimība
