sapnis kā vienmēr krāšņs un kolorīts.
lielāko [iespējams šausminošāko vai nesvarīgāko] daļu esmu aizmirsis.
bet par vadiem.
mājoklī kopā ar sapņa draudzeni/parneri veicu dzīvoklī nelielus labiekārtošanas darbus.
biju uzkāpis pa grāmatu plaukta plauktiem līdz griestiem un kaut ko darīju ar vadiem – centos tos atdalīt no piestiprinātās vietas.
tā rezultātā, vadi tā kā iemaukti nokarājās abās pusēs man un nospriegoja kaklu.
mana draudzene tos turēja.
teicu viņai laid tos vaļā. neturi ciet.
bet viņa tikai turēja un joprojām nospriegoja man kaklu, tādējādi nespēju īsti brīvi kustēties un sametās bail, ka nokritīšu atmuguriski.
saucu vēlreiz lai netur vadus, lai laiž vaļā…
bet nekas nemainījās.
nokāpu lēnām lejā un biju sagruzījies, ka viņa nedarīja, kā lūdzu.
sēdēju un purpināju par to, ka nesaprotu, kādēļ viņa darīja tā…
kādēļ. ka nesaprotu…
izskatās ka zemapziņā ir bailes… oi kādas bailes…
Filed under: sapņi / dreams , sapņi, vadi
gaisa sak pietrukt tad, kad otrs putnins jau kadu laiku ir nosmacis
žēl, tikai ka nav sanācis to pamanīt laikus